Curado.com
main
2 LKA Conference on TQM
Riga, Latvia 1998
 

No kvalitâtes vadîðanas uz ilgstoðu attîstîbu:
stratçìijas meklçjumos
 
 
 
Prasîbas, ar kurâm sastopas organizâcijas, ieejot jaunajâ gadu tûkstotî, mainâs reibinoðâ âtrumâ. Bieþi organizâcijas nosaka kvalitâtes vadîbas robeþas ar tâdu kritçriju palîdzîbu, kas apmierina klientu prasîbas. Tomçr prasîbas, kas tiek uzstâdîtas firmâm, rodas drîzâk no daþâdajiem akcionâriem, nekâ tikai no klienta. ðâda robeþu nobîde rada bûtisku pieaugumu kvalitâtes vadîbas apmçrâ.

Tâdâ kârtâ, atbilstoða vadîba tâdâs sfçrâs, kâ droðîba un veselîba, vide vai çtika atbilst kvalitâtes kritçriju apmierinâðanai ne tikai vienîgi no klientiem, bet arî no akcionâriem, piemçram, no darbaspçka, tautas, vai no valdîbas. Plaðâkâ mçrâ, tâ kâ XXI gadsimta dienas kârtîba pakâpeniski strâdâ vadîbas prakses virzienâ, kvalitâtes vadîba nozîmçs arî sasniegðanas vadîbu.

Tiek aizstâvçti vairâki risinâjumi tâdu vadîbas sistçmu attîstîbâ, kas varçtu risinât ðos jautâjumus (piem, vadîbas standarti). ðo pûïu rezultâtâ raduðâs sistçmas parasti ir orientçtas uz atbilstîbu un secîbu, nevis nevainojamîbu. Bieþi ðie risinâjumi ir pieòçmuði panacejas auru, tâ kâ tos piedâvâ kâ atbildes visâm kompânijâm, visâs situâcijâs un visâs vidçs. Katrai pieejai ir tâs èempioni un viòu nopelni tiek savstarpçji diskutçti.

ðis rareferâts analizç pagâtnes kïûdas un nepietiekamîbas, lai dotu ieguldîjumu uzlabotai stratçìijas izvçlei arvien mainîgâkâ kontekstâ. Pastâv strîdi par to, vai situâcijas vadîbas pieeja bûtu izmantojama ievieðot un uzlabojot ðâdas vadîbas sistçmas. Stratçìijâm, kas slçpjas aiz ðîm sistçmâm jâbût simbiozç ar sociâlajâm sistçmâm, atspoguïojot evolûcijas un attîstîbas nostâju un rûpes par derîgumu nolûkam. Beigu beigâs bioloìijâ nav auglîgu diskusiju par relatîvo haizivs pârâkumu pâr tîìeri.

Par autoru:

Miguel Torres Curado,

C.Eng. MBA, MCIB

Salfordas Universitâte, Anglija

Instituto Superior Tecnico, Portugâle

www.Curado.com

ISCTE MBA/MSc (Kvalitâtes vadîba). Iepriekð ieguvis Civilâ inþeniera grâdu (Celtniecîbas vadîbâ) IST. Pçc laika perioda, kad vadîjis lielus projektus valsts organizâcijai, kïuvis par lektoru IST vadîbas jautâjumos.

Iesaistîts virknç lielu kompâniju vadîbas sistçmu ievieðanâ un pârskatîðanâ kâ servisa, tâ rûpniecîbas sektoros. Darbojas kâ konsultants Portugâles standartu organizâcijâ (IPQ) kvalitâtes un vides standartu veidoðanâ. Aktîvs biedrs Amerikas Kvalitâtes Biedrîbâ un Portugâles Kvalitâtes Asociâcijâ. Dibinâtâjloceklis PQA celtniecîbas kvalitâtes komisijâ. Vairâku starptautisku konferenèu, veltîtu kvalitâtes vadîbai, organizçtâjs Eiropâ un Amerikâ. Viesloceklis vairâku starptautisku konferenèu zinâtniskajâs komitejâs.

Dibinâjis konsultâciju firmu AQS, kas specializçjusies kvalitâtes, vides un droðîbas vadîbâ. Viòa pçtniecîbas darbs IST un Salfordas universitâtç ir virzîts uz vadîbas sistçmu attîstîbu, koncentrçjot uzmanîbu uz attîstîbas un pielâgoðanas risinâjumiem. ðajâs sfçrâs viòam ir publicçti vairâki raksti un viòð ir bijis vieslektors daudzâs konferencçs.
 
 

IEVADS

Viens Talmuda teksts iesaka, ka pastâvçja 26 mçìinâjumi radît Pasauli pirms mûsu çras un, ka ðo radîðanu pavadîja mazâk, kâ viszinoði skanoði vârdi- Dievs, cerçsim, ka tas izdosies. Pagaidâm tas ir izdevies.

Cilvçce gadu tûkstoðiem ir dziïi ietekmçjusi vidi un tikai ïoti nesen iemantojusi , reizçm vainîgu, sajûtu par sasniedzamu attîstîbu. No nedaudz ciniska viedokïa ðîs raizes var likties kâ atgrieðanâs pie pirmsâkumiem Maslova (Maslow) 1970. Gadâ definçtajai vajadzîbu hierarhijai. Tas ir, lai sasniegtu esoðos apmierinâjuma lîmeòus augstâkâ lîmeòa vajadzîbâm (sociâlajâm, novçrtçjuma un paðaktualizâcijas), mçs tiekam spiesti pievçrsties no jauna fizioloìisko un droðîbas vajadzîbu apmierinâðanai ar vides saglabâðanas palîdzîbu (1.attçls). Cits veids, kâ raudzîties uz ðo parâdîbu, ir ievçrot, ka augstâkâ lîmeòa vajadzîbu apmierinâðanas sasniegðana ir likusi pârbaudît zemâkâ lîmeòa vajadzîbu apmierinâjumu. Lîdzsvars ir bûtisks.


1. attçls. Atgrieðanâs pie pamatvajadzîbâm



 
VIDES MENEDÞMENTS : PAZÎSTAMS CEÏð

Îsos vârdos, Kvalitâtes sfçra pieredzçja evolûciju no kvalitâtes kontroles, caur kvalitâtes nodroðinâjumu uz pilnîgu kvalitâtes vadîbu (TQM). ISO 9000 standartu un ar to saistîto sertifikâcijas shçmu attîstîba radîja alibi daudzâm kompânijâm pieiet kvalitâtei no skaidras atbilstîbas viedokïa. Sistçmâm nobriestot, daudzas balsis ir apðaubîjuðas to vadîbas sistçmu priekðrocîbas, kas radîtas ðâdâ veidâ.

Bûdams kurls pret ðîm augoðajâm baþâm kvalitâtes sfçrâ, vides menedþments, liekas, seko pa to paðu ceïu. Visâ pasaulç uzmanîba tiek koncentrçta uz ISO 14001 standartiem, radot uzziòas procedûras EMS. Virkne kompâniju ir ietvçruðas ðo koncepciju treðâs puses sertifikâcijas veidâ lîdz standartam, kas uzskata ilgstoðu uzlabojumu kâ procesu, kas veicinâtu vides menedþmenta sistçmu vairoðanu, nekoncentrçjot uzmanîbu uz iespaidu uz vidi.

CEÏI UZ KVALITÂTES MENEDÞMENTU

Kamçr ekonomikai tâs labâkâs kvalitâtes prakses kopumâ vajadzçja vairâkas desmitgades, lai nonâktu no kontroles lîdz nodroðinâðanai un lîdz TQM, par individuâlâm firmâm var stâstît virkni stâstu. Daþâdas kompânijas gâja daþâdus ceïus savos kvalitâtes nodroðinâðanas mçìinâjumos, kâ arî izvçlçjâs daþâdus laika reþîmus.

Savâs pçtîjumu un profesionâlâs darbîbâs autors sastapâs ar kompânijâm, kas sekoja augðminçtajai secîbai, bet lielu daudzumu arî citu gadîjumu. Daþas kompânijas joprojâm ir kvalitâtes kontroles stâdijâ, daudzas ir kvalitâtes nodroðinâðanas grupâ (daþas ar to ir sâkuðas). Daþas mazas servisa kompânijas sâka ar TQM un tika piespiestas no klientiem attîstît arî kvalitâtes nodroðinâjumu, kamçr citas sâka ar kvalitâtes kontroli un sasniedza TQM, apejot kvalitâtes nodroðinâjuma fâzi (skat. 2. attçlu). Apòemðanâs sasniegt kvalitâti rezultâtâ deva lielu daudzumu laika grafiku izvçlçtajâm stâdijâm, kuras izvçlçjâs kompânijas, vai kuras tâm tika uzspiestas.

2. attçls. Daþi ceïi, kas ved uz kvalitâti

Augðminçtie apsvçrumi parâda, ka vçsturiskais ceïð uz kvalitâti var nebût tas labâkais ikvienai kompânijai tâs biznesa vidç, kaut arî daþi autori iesaka iepriekð definçtu stâdiju kopumu un specifisku laika grafiku kvalitâtes ievieðanai.

Pârmaiòu ceïð un to âtrums kvalitâtes sfçrâ ir ïoti iespaidots no klientu prasîbu evolûcijas un kvalitâtes uztveres pakâpes kâ kompâniju konkurences priekðrocîbas. Organizâciju uzvedîbas raksturojumi var noteikt ierobeþojumus izmaiòu âtrumam un mçrogam. Mâcîðanâs nav viegls, automâtisks vai viendabîgs process un kompânijâm jâapzinâs to mâcîðanâs, radoðâs un novatoriskâs spçjas un ierobeþojumi, pûloties sasniegt dziïas izmaiòas. Âtrâka mâcîðanâs salîdzinâjumâ ar konkurentiem ir uzskatâma par vienîgo pastâvîgas konkurences priekðrocîbas formu, uz kuru firma var païauties (Geus, 1988), bet ðî vçrtîgâ spçja nenâk viegli.

Jâatceras, ka evolûcija kvalitâtes sfçrâ guva labumu no neformâla garîga satricinâjuma procesa, kas piesaistîja daudz dalîbnieku un tika bagâtinâts ar oriìinâla stila kvalitâtes èempioniem, kurus reizçm sauca par ''garîgajiem vadoòiem''. Tâdâ kârtâ evolûcijâ, kas notika kvalitâtes menedþmentâ nekad nedominçja tikai viens atseviðís redzes viedoklis, par ko liecina liels daudzums debaðu un savstarpçja bagâtinâðanâs.

VIDES MENEDÞMENTA IEVIEðANA

Pieaugot vides jautâjumu nozîmei akcionâru acîs katra biznesa konteksta ietvaros, kompânijas ðajâ sektorâ atspoguïos to savâs struktûrâs. Tâs kompânijas, kas uzskatîs vides nozîmç pareizu un finansiâli efektîvu darbîbu par nepiemçrojamu, var sevi izslçgt no augoðâ tirgus sektora un apdraudçt to ilgtermiòa pastâvçðanu.

Vides menedþmenta ietverðanai jâbût ilgstoðam kompânijas apòemðanâs rezultâtam. Kompânijâm jâpretojas tieksmei pçc pastâvîgiem brînumainiem menedþmenta meklçjumiem. ðî ''mçneða garðas'' nostâja parasti noved pie nekonsolidçtâm menedþmenta sistçmâm, kas daïçji ir aizmirstas, jo jaunâs, acîm redzami ïoti daudzsoloðâs koncepcijas tiek steigðus ieviestas. Sekojoðas darbîbas trûkums pie sistçmâm, kas joprojâm ir nenobrieduðas, var bût svarîgs iemesls iespçjamam rezultâtam, kas tâlu atpaliek no sâkotnçjâm cerîbâm. Iespçjams, ka tikpat apbçdinoðs ir skepticisms un motivâcijas trûkums, ko ðâda nostâja var radît personâla vidû, kas cieð no ''iniciatîvas noguruma''.

Tomçr autors tic, ka radot EMS ar dokumentçtâm procedûrâm, kas atbilst dotajam standartam, ar to nepietiktu, lai nobeigtu vides nozîmç pareizu darbîbu. Vides menedþments tikai tad bûs sakarîgs, ja tas sniegs pastâvîgu uzlabojumu kompâniju vides izpausmju ziòâ, sasniedzot pat vçl godkârîgâkus mçríus. Tas reti kad atbilst tâdu sistçmu garam, kas bûvçtas uz pielâgoðanos standartam un kuru mçríis ir galvenokârt ievçrot secîbu.

ðî veida sistçma ir ar tendenci tikt ieviesta no augðas uz leju ejoðâ veidâ, neievçrojot ðîs organizâcijas darbîbas un neformâlos aspektus. ðâdas sistçmas var padarît neefektîvu gan apmâcîbu, gan novatorismu. Kompânijâm, kas ietver vides menedþmentu, Kvalitâtes Funkciju Izvçrðana (QFD- Quality Function Deployment) var izrâdîties noderîga. Kaut arî QFD ir saistîta ar kvalitâtes menedþmentu, tâ var arî pieïaut akcionâru vides prasîbu atspoguïojumu kompânijas iekðienç.

Par spîti tam, melnais un baltais skatîjums uz vides aizsardzîbas procedûras risinâjumu , pçc autora domâm nav labâkais risinâjums. Situâcijas lîdera koncepcija, kuru ieviesa Hersey u.c. (1996. g.) varçtu bût noderîga, lai paplaðinâtu ðo ideju. ðie autori definç indivîda vai grupas gatavîbu kâ spçjas , tâ vçlçðanâs funkciju un uzskata, ka daþâdie menedþmenta stili atbilst daþâdiem gatavîbas lîmeòiem. Stils ir atkarîgs no vadîbas uzdevuma lîmeòu daþâdoðanas un attiecîbu komponentiem. Tâdçï liekas loìiski sagaidît vajadzîbu pçc spçcîgâkas procedûras pieejas EMS ievieðanai organizâcijâs, kurâs ir zemâks gatavîbas lîmenis, kamçr kompânijâm ar augstâku gatavîbas lîmeni, vairâk piemçrota var izrâdîties darbîbas pieeja.

Vides menedþmenta attîstîbâ sâkotnçji dominçja likumdevçji un regulçjoðâs iestâdes un tagad arî standarti ir sasnieguði izcilus râdîtâjus. Plaðas un pastâvîgas diskusijas lîdz ðim nav raduðâs. Interesanti, un atðíirîbâ no kvalitâtes, ðeit nav parâdîjuðies augsta lîmeòa speciâlisti, iespçjams tâpçc, ka vairums cilvçkiem, kas apdzîvo vides menedþmenta sfçru, ir tikai ðai sfçrai raksturîgas rûpes un auditorijas. Pat akcionâriem, kas daþos gadîjumos ir ïoti izkliedçti, nav izdevies nodot savas prasîbas. Tâ rezultâtâ ûdeòi nav vispâr saviïòojuðies un kompânijas parasti ieòem reaktîvu pozîciju.

No atbildes uz ''kontroli'' no amatpersonu un regulçjoðo institûciju puses, firmas tagad pieòem ''apstiprinoðu'' pozîciju, izvçloties saskaòu ar standartiem un treðâs puses sertifikâciju. Daþâs kompânijâs ðo stâdiju iezîmç uz mârketingu orientçta darbîba ar labi sabiedriski pasniegtu vides politiku un sertifikâciju, bet mazu vai vispâr nekâdu reâlu darbîbas uzlabojumu. Liekas, ka nâkoðais dabîgais solis novedîs pie tâ, ko mçs apzîmçtu kâ '' Sasniedzamîbas vadîbu''. ðî pçdçjâ pieeja bûtu koncentrçta uz lielisku vides darbîbas panâkðanu, atbildot un mçìinot iet tâlâk par akcionâru formâlajâm un neformâlajâm prasîbâm, ievçrojot vides lîdzsvaru, sociâlo apòemðanos un ekonomisko izaugsmi. Bet tas uzdod jautâjumu: vai kompânijâm bûtu jâiet cauri ðim daudzpakâpju procesam? Mçs esam redzçjuði, ka kvalitâtes sasniegðanai katra kompânija var pieòemt virkni daþâdu ceïu un laika grafiku. Tâda pati brîvîbas pakâpe var tikt piemçrota vides menedþmentam. Kompânijas var izvçlçties sâkt drîzâk attîstîtâ stâdijâ, nevis sekot pa vecâm pçdâm un zaudçt laiku un resursus.

SITUÂCIJU VADÎBA
 
 
Vispârçjâ pieeja tâdu problçmu atrisinâðanai, izvçloties labâko pieeju ievieðot sasniedzamu menedþmentu, var tikt attîstîta darbâ pie situâcijas vadîbas, ko izstrâdâja Hersey u.c. (1996.g.).

Situâcijas vadîbas modelis uzskata, ka nepastâv viena labâkâ vadîtâja uzvedîbas forma. Tâ autori aizstâv uzskatu, ka vadîtâja uzvedîbas formai jâbût pieòemtai atbilstoði viòa sekotâju gatavîbas pakâpei (vçlçðanâs un spçju sajaukumam). ðis modelis ir ilustrçts 2. attçlâ.


3. attçls. Situâciju vadîbas modelis

Svarîgâkâ ir pakâpe, kâdâ tiek nodroðinâta ''atbilstîba'' starp formu un tâs vidi. Ar to tiek domâts, ka vadîbai bûs labâkas izredzes gût panâkumus, ja iztrûks tâda parâdîba, kâ kognitîvâ (izziòas) disonanse, kuru definçjis Festinger (1957.g.) kâ pretrunu starp uzvedîbas modeïiem un ticîbas sistçmâm. Saskaòâ ar pçtîjumu, ko izdarîjis Barrett (1993.g.), ''vidçjais rietumu vîrietis'' ir ar tendenci uzvedîbâ, kas ir stipra ''lîdzdalîbas'' un ''tirgoðanas'' sektorâ, piemçrojot augstu attiecîbu pakâpi. No otras puses, tehniskie cilvçki ir vairâk orientçti uz uzdevumu ar uzvedîbu, kas saistîta ar ''tirgoðanas un ''râðanas'' sektoriem. 4. zîmçjums to attçlo, izmantojot iepriekð nosauktos kvadrantus.
 
 


4. attçls. Tipiski vadîbas stili (Barrett, 1993)


 


SITUÂCIJAS PIEEJA IZMAIÒÂM

ðî modeïa ìeneralizâcija organizâcijas izmaiòâm veido kârdinoðu hipotçzi. Ar to var teikt, ka pieejas atbilstîba izmaòâm nevar tikt vçrtçta tikai pati par sevi, bet tikai organizâcijas gatavîbas datu klâtbûtnç. Tas runâtu pretî tiem panacejas risinâjumiem, kurus sniedz konsultanti, viltus speciâlisti un reizçm arî daþi praktiíi un akadçmiski izglîtotie.

Ja ðâda hipotçze izrâdîtos spçkâ esoða, tad procedûras pieejas izmaiòâm (''stâstîðanai'') dotu labâku rezultâtu pie zema lîmeòa organizâcijas gatavîbas. Pretçji tam, pie brîvâkâm pieejâm (''deleìçðanas'') rastu savu ideâlo pielietoðanas sfçru organizâcijâs ar augstu gatavîbas pakâpi.

Starp ðîm galçjîbâm var atrast virkni pelçko joslu, kas atbilst daþâdiem organizâcijas gatavîbas lîmeòiem un, tâ rezultâtâ, mainîgu lîdzsvaru starp saistîbas un uzdevuma darbîbas dimensijâm.

Hersey u.c. (1996.g.) formalizçja situâcijas vadîbas modeïa vispârinâjumu lîdz organizâcijas transformâcijai, kâ norâdîta 5. zîmçjumâ. Zvanveida lîknes gaitâ viòi apsver èetrus galvenos pieeju veidus:


5. attçls. Situâciju vadîba transformâcijas procesâ

ðis priekðstats par organizâcijas gatavîbu ir dabîgi spçkâ esoðs vienîgi katra analizçtâ transformâcijas tipa kontekstâ. Tâdçï organizâcijas gatavîbu nevar novçrtçt absolûtos terminos. To var saistît ar dominçjoðo pasaules uzskatu organizâcijâ un vadoðajiem kritçrijiem, kas saistîti ar to. Tomçr, gatavîba var ïoti svârstîties, atkarîbâ no paredzçtajâm izmaiòâm.

Pavadot vispârinâjumu no sekotâja lîdz organizatorai gatavîbai, autori maina saistîbas dimensijas ar uzdevuma rîcîbu uz iedvesmoðanu ar strukturçðanas darbîbâm. Nav acîm redzams, ka ðâda izmaiòa vispâr bûtu vajadzîga, îpaði apsverot oriìinâlâ modeïa pielâgoðanu sistçmas teorijai un tâdâs sfçrâs, kâ elastîgâs sistçmas (Checkland, 1996.g.).

MENEDÞMENTA SISTÇMU INTEGRÇðANA

Kompânijas var ar novatorisko menedþmentu gan pârspçt akcionâru prasîbas, gan sasniegt konkurences priekðrocîbas. Var tikt radîtas elastîgas un tomçr ïoti reaìçjoðas sistçmas var tikt radîtas, veicinot turpinoðos uzlabojumu ciklu. ðo pieeju menedþmentam var saukt ''Lokanâs Sistçmas'' (Barrett, Sexton un Curado, 1998) un to var saistît ar vides jautâjumiem, bet arî iesaistît citâs sfçrâs nesaistîtâ, nebirokrâtiskâ veidâ.

Vides prasîbas var tikt uzskatîtas kâ daïa plaðâki pieejai kvalitâtes prasîbâs, kas ietvertu ne tikai tradicionâlos kvalitâtes parametrus, bet arî sfçras, kâ piemçram, vide, droðîba un veselîba, biznesa çtika, utt. Viena atseviðía sistçma, kas aptver kvalitâti, vides, droðîbas un veselîbas aspektus, bûs efektîvâka, nekâ atseviðíu sistçmu aplûkoðana, nodroðinot vienotu darbîbu, kas ietvertu daþâdus aspektus viena darbîbas plâna ietvaros.

ðîs idejas ir pielietotas standartu attîstîbâ. Priekðlikums standartam, kas aptver galvenos menedþmenta principus, tika ieviests Kanâdâ (CSA, 1993.g.). ðîs uzrakstîtâs piezîmes, ka ðâdi vispârçjie principi vadîtu menedþeri ar vienu menedþmenta principu komplektu, kas nodroðinâtu vienu kopçju menedþmenta modeli lietoðanai daudzâs daþâdâs menedþmenta apakðsistçmâs. Kanâdas dokumentam ir mçríis sniegt organizâciju menedþmentam vienkârðu menedþmenta principu kompleksu, kas varçtu tikt lietots, lai atbalstîtu jebkuras funkcijas menedþmentu, jebkuriem mçríiem, jebkura lieluma un lîmeòa organizâcijai. Nâkotne râdîs, vai ðis viedoklis ir reâlistisks, vai pârâk ambiciozs biznesâ -vidç, kur organizâcijas izmaiòu un atðíirîbu nozîme arvien pieaug.
 
 

SECINÂJUMI

Cilvçkiem un organizâcijâm ir ierobeþota iespçja nodarboties ar izgudrojumiem un sareþìîtiem jautâjumiem un, kâ norâdîja Louis un Sutton (1991.g.), tâs tiecas païauties uz ''saprâta paradumiem''. Pats par sevi tas nav nepareizi, bet ir bîstami, kad tiek prasîtas izmaiòas. Organizâcijas var mçìinât ietvert izmaiòas ar atkârtotu procedûru izmantoðanu, vai samazinât tâs lîdz minimumam ar fasâdes sistçmu palîdzîbu, vai nospriest, ka tâs ir apòçmîbas pilnas panâkt izmaiòas.

Tomçr, izmaiòâm nav obligâti jâseko iepriekðçjâs pçdâs. No ðî ceïa, kas zinâms kâ lamatas, var izvairîties, novçrðot vçrtîgo resursu nevajadzîgu izðíieðanu un konkurences spçju zudumu. Kompânijas ie daudzus daþâdus ceïus , nodarbojoties ar kvalitâtes menedþmentu, ne tikai ''vçsturisko'' taku. Pçc autora domâm, tas pats ir spçkâ arî vides menedþmentâ. Kompânijas var virzît savas pûles uz formu, ko apzîmç kâ '' Sasniedzamîbas Menedþmentu'', neizejot vispirms caur ''vides novçrtçjuma '' stâdiju un koncentrçjoties uz pastâvîgi uzlabojoðâm elastîgâm sistçmâm.

Kaut arî daþi konsultanti pârliecinâs gandrîz katru auditoriju, ka standarti ir Dieva dâvana menedþmentam, iespçjamas ïoti daudzas citâdas pieejas. Sasniedzamîbas menedþmenta risinâjumus nevajadzçtu veikt pçc to ðíietamâs vçrtîbas. Par katras pieejas atbilstîbu var spriest tîrâ veidâ, bet tikai katras kompânijas un tâs vides kontekstâ. Katra pieeja var bût spçkâ esoða un tai var bût sava loma, ievieðot darbspçjîgu sasniedzamu menedþmentu, ja vien tiek pilnîgi ierobeþotas samazinâðanas attieksmju un atgrûðanas tendences. Tomçr, reizçm sekojoðâ pieeja var derçt labâk konsultâciju praksç, labâk to pârdodot , nekâ izmantojot kompânijâ, kur tâ ir faktiski ieviesta.

Sistçmu raison d'etre nekad nedrîkst tikt atvirzîts sâòus un tâ saturs rûpîgi jâpsver. Uzlabojumu var vienîgi mçrît izpildes râdîtâjos. Niecîgi sistçmas uzlabojumi var bût nevajadzîgi, tâ kâ sistçmâm paðâm par sevi nav nozîmes un izpildîjums var bût labâks, iesaistot vairâkas sfçras.

Izmaiòas menedþments ir kompleksa un jûtîga darbîba, bet, Ïeòina vârdiem runâjot : Muïíis nav tas, kas izdara kïûdu. Muïíis ir tas, kas to atkârto.
 
 

IZMANTOTÂ LITERATÛRA

Curado.com